Definify.com
Definition 2025
autumaturus
autumaturus
Latin
Participle
autumātūrus m (feminine autumātūra, neuter autumātūrum); first/second declension
- about to assert
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | autumātūrus | autumātūra | autumātūrum | autumātūrī | autumātūrae | autumātūra | |
| genitive | autumātūrī | autumātūrae | autumātūrī | autumātūrōrum | autumātūrārum | autumātūrōrum | |
| dative | autumātūrō | autumātūrō | autumātūrīs | ||||
| accusative | autumātūrum | autumātūram | autumātūrum | autumātūrōs | autumātūrās | autumātūra | |
| ablative | autumātūrō | autumātūrā | autumātūrō | autumātūrīs | |||
| vocative | autumātūre | autumātūra | autumātūrum | autumātūrī | autumātūrae | autumātūra | |