Definify.com
Definition 2024
bēdīgs
bēdīgs
Latvian
Adjective
bēdīgs (def. bēdīgais, comp. bēdīgāks, sup. visbēdīgākais; adv. bēdīgi)
- sad (having, feeling or expressing sorrow, sadness)
- būt, kļūt bēdīgam ― to be, to become sad
- bēdīga balss, seja, sirds ― sad voice, face, heart
- bēdīgs viņš bija, bet raudāt neraudāja ― he was sad, but he could not cry
- sad, apathetic, depressed (without vivacity, devoid of feeling)
- bet jēriņš bija un palida tāds bēdīgs ― but the little lamb was and remained just as sad (despite her efforts to cheer him up)
- viņš mēģināja smaidīt, bet smaids iznāca bēdīgs ― he tried to smile, but the smile came out sad
- poor, bad (in appearance)
- bēdīgs apģērbs ― sad, poor outfit
- bēdīgs miteklis ― sad, poor accommodations
- sad (associated with something bad (e.g., unhappiness, misfortune, loss); which causes sorrow; bad, unhappy, unpleasant)
- bēdīgs stāvoklis, liktenis ― sad situation, fate
- bēdīga patiecība ― sad truth
- bēdīgas izredzes ― sad prospects
- bēdīgas vēstis ― sad news
- bēdīga pēcpusdiena ― sad afternoon
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of bēdīgs
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
nominative (nominatīvs) | bēdīgs | bēdīgi | bēdīga | bēdīgas | |||||
accusative (akuzatīvs) | bēdīgu | bēdīgus | bēdīgu | bēdīgas | |||||
genitive (ģenitīvs) | bēdīga | bēdīgu | bēdīgas | bēdīgu | |||||
dative (datīvs) | bēdīgam | bēdīgiem | bēdīgai | bēdīgām | |||||
instrumental (instrumentālis) | bēdīgu | bēdīgiem | bēdīgu | bēdīgām | |||||
locative (lokatīvs) | bēdīgā | bēdīgos | bēdīgā | bēdīgās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||