Definify.com
Definition 2024
baptizaturus
baptizaturus
Latin
Participle
baptīzātūrus m (feminine baptīzātūra, neuter baptīzātūrum); first/second declension
- about to baptize
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | baptīzātūrus | baptīzātūra | baptīzātūrum | baptīzātūrī | baptīzātūrae | baptīzātūra | |
| genitive | baptīzātūrī | baptīzātūrae | baptīzātūrī | baptīzātūrōrum | baptīzātūrārum | baptīzātūrōrum | |
| dative | baptīzātūrō | baptīzātūrō | baptīzātūrīs | ||||
| accusative | baptīzātūrum | baptīzātūram | baptīzātūrum | baptīzātūrōs | baptīzātūrās | baptīzātūra | |
| ablative | baptīzātūrō | baptīzātūrā | baptīzātūrō | baptīzātūrīs | |||
| vocative | baptīzātūre | baptīzātūra | baptīzātūrum | baptīzātūrī | baptīzātūrae | baptīzātūra | |