Definify.com
Definition 2024
baubaturus
baubaturus
Latin
Participle
baubātūrus m (feminine baubātūra, neuter baubātūrum); first/second declension
- about to bark
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | baubātūrus | baubātūra | baubātūrum | baubātūrī | baubātūrae | baubātūra | |
| genitive | baubātūrī | baubātūrae | baubātūrī | baubātūrōrum | baubātūrārum | baubātūrōrum | |
| dative | baubātūrō | baubātūrō | baubātūrīs | ||||
| accusative | baubātūrum | baubātūram | baubātūrum | baubātūrōs | baubātūrās | baubātūra | |
| ablative | baubātūrō | baubātūrā | baubātūrō | baubātūrīs | |||
| vocative | baubātūre | baubātūra | baubātūrum | baubātūrī | baubātūrae | baubātūra | |