Definify.com
Definition 2025
belligeraturus
belligeraturus
Latin
Participle
belligerātūrus m (feminine belligerātūra, neuter belligerātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | belligerātūrus | belligerātūra | belligerātūrum | belligerātūrī | belligerātūrae | belligerātūra | |
| genitive | belligerātūrī | belligerātūrae | belligerātūrī | belligerātūrōrum | belligerātūrārum | belligerātūrōrum | |
| dative | belligerātūrō | belligerātūrō | belligerātūrīs | ||||
| accusative | belligerātūrum | belligerātūram | belligerātūrum | belligerātūrōs | belligerātūrās | belligerātūra | |
| ablative | belligerātūrō | belligerātūrā | belligerātūrō | belligerātūrīs | |||
| vocative | belligerātūre | belligerātūra | belligerātūrum | belligerātūrī | belligerātūrae | belligerātūra | |