Definify.com
Definition 2025
bijugatus
bijugatus
Latin
Adjective
bijugātus m (feminine bijugāta, neuter bijugātum); first/second declension
- joined in two places
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | bijugātus | bijugāta | bijugātum | bijugātī | bijugātae | bijugāta | |
| genitive | bijugātī | bijugātae | bijugātī | bijugātōrum | bijugātārum | bijugātōrum | |
| dative | bijugātō | bijugātō | bijugātīs | ||||
| accusative | bijugātum | bijugātam | bijugātum | bijugātōs | bijugātās | bijugāta | |
| ablative | bijugātō | bijugātā | bijugātō | bijugātīs | |||
| vocative | bijugāte | bijugāta | bijugātum | bijugātī | bijugātae | bijugāta | |
Usage notes
- Used almost exclusively as a taxonomic epithet.