Definify.com
Definition 2024
binarius
binarius
Latin
Adjective
bīnārius m (feminine bīnāria, neuter bīnārium); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | bīnārius | bīnāria | bīnārium | bīnāriī | bīnāriae | bīnāria | |
| genitive | bīnāriī | bīnāriae | bīnāriī | bīnāriōrum | bīnāriārum | bīnāriōrum | |
| dative | bīnāriō | bīnāriō | bīnāriīs | ||||
| accusative | bīnārium | bīnāriam | bīnārium | bīnāriōs | bīnāriās | bīnāria | |
| ablative | bīnāriō | bīnāriā | bīnāriō | bīnāriīs | |||
| vocative | bīnārie | bīnāria | bīnārium | bīnāriī | bīnāriae | bīnāria | |
References
- binarius in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “binarius”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.