Definify.com
Definition 2024
bipartiturus
bipartiturus
Latin
Participle
bipartītūrus m (feminine bipartītūra, neuter bipartītūrum); first/second declension
- about to divide
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | bipartītūrus | bipartītūra | bipartītūrum | bipartītūrī | bipartītūrae | bipartītūra | |
| genitive | bipartītūrī | bipartītūrae | bipartītūrī | bipartītūrōrum | bipartītūrārum | bipartītūrōrum | |
| dative | bipartītūrō | bipartītūrō | bipartītūrīs | ||||
| accusative | bipartītūrum | bipartītūram | bipartītūrum | bipartītūrōs | bipartītūrās | bipartītūra | |
| ablative | bipartītūrō | bipartītūrā | bipartītūrō | bipartītūrīs | |||
| vocative | bipartītūre | bipartītūra | bipartītūrum | bipartītūrī | bipartītūrae | bipartītūra | |