Definify.com
Definition 2024
bipartitus
bipartitus
Latin
Alternative forms
Adjective
bipartītus m (feminine bipartīta, neuter bipartītum); first/second declension
- bipartite (divided in two parts)
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | bipartītus | bipartīta | bipartītum | bipartītī | bipartītae | bipartīta | |
| genitive | bipartītī | bipartītae | bipartītī | bipartītōrum | bipartītārum | bipartītōrum | |
| dative | bipartītō | bipartītō | bipartītīs | ||||
| accusative | bipartītum | bipartītam | bipartītum | bipartītōs | bipartītās | bipartīta | |
| ablative | bipartītō | bipartītā | bipartītō | bipartītīs | |||
| vocative | bipartīte | bipartīta | bipartītum | bipartītī | bipartītae | bipartīta | |
References
- bipartitus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers