Definify.com
Definition 2024
bisetus
bisetus
Latin
Adjective
bisētus m (feminine bisēta, neuter bisētum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | bisētus | bisēta | bisētum | bisētī | bisētae | bisēta | |
| genitive | bisētī | bisētae | bisētī | bisētōrum | bisētārum | bisētōrum | |
| dative | bisētō | bisētō | bisētīs | ||||
| accusative | bisētum | bisētam | bisētum | bisētōs | bisētās | bisēta | |
| ablative | bisētō | bisētā | bisētō | bisētīs | |||
| vocative | bisēte | bisēta | bisētum | bisētī | bisētae | bisēta | |
Usage notes
- Used almost exclusively as a taxonomic epithet.
See also
References
- BISETUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)