Definify.com
Definition 2024
blacian
blacian
Old English
Verb
blācian
- to become pale
Conjugation
Conjugation of blācian (weak class 2)
| infinitive | blācian | tō blācianne |
|---|---|---|
| indicative | present | past |
| 1st-person singular | blācie blāciġe |
blācode |
| 2nd-person singular | blācast | blācodest |
| 3rd-person singular | blācaþ | blācode |
| plural | blāciaþ blāciġaþ |
blācodon |
| subjunctive | present | past |
| singular | blācie blāciġe |
blācode |
| plural | blācien blāciġen |
blācoden |
| imperative | ||
| singular | blāca | |
| plural | blāciaþ blāciġaþ |
|
| participle | present | past |
| blāciende blāciġende |
(ġe)blācod | |