Definify.com
Definition 2024
blasphematurus
blasphematurus
Latin
Participle
blasphēmātūrus m (feminine blasphēmātūra, neuter blasphēmātūrum); first/second declension
- about to blaspheme
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | blasphēmātūrus | blasphēmātūra | blasphēmātūrum | blasphēmātūrī | blasphēmātūrae | blasphēmātūra | |
| genitive | blasphēmātūrī | blasphēmātūrae | blasphēmātūrī | blasphēmātūrōrum | blasphēmātūrārum | blasphēmātūrōrum | |
| dative | blasphēmātūrō | blasphēmātūrō | blasphēmātūrīs | ||||
| accusative | blasphēmātūrum | blasphēmātūram | blasphēmātūrum | blasphēmātūrōs | blasphēmātūrās | blasphēmātūra | |
| ablative | blasphēmātūrō | blasphēmātūrā | blasphēmātūrō | blasphēmātūrīs | |||
| vocative | blasphēmātūre | blasphēmātūra | blasphēmātūrum | blasphēmātūrī | blasphēmātūrae | blasphēmātūra | |