Definify.com
Definition 2024
blasphematus
blasphematus
Latin
Participle
blasphēmātus m (feminine blasphēmāta, neuter blasphēmātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | blasphēmātus | blasphēmāta | blasphēmātum | blasphēmātī | blasphēmātae | blasphēmāta | |
| genitive | blasphēmātī | blasphēmātae | blasphēmātī | blasphēmātōrum | blasphēmātārum | blasphēmātōrum | |
| dative | blasphēmātō | blasphēmātō | blasphēmātīs | ||||
| accusative | blasphēmātum | blasphēmātam | blasphēmātum | blasphēmātōs | blasphēmātās | blasphēmāta | |
| ablative | blasphēmātō | blasphēmātā | blasphēmātō | blasphēmātīs | |||
| vocative | blasphēmāte | blasphēmāta | blasphēmātum | blasphēmātī | blasphēmātae | blasphēmāta | |