Definify.com
Definition 2024
blateraturus
blateraturus
Latin
Participle
blaterātūrus m (feminine blaterātūra, neuter blaterātūrum); first/second declension
- about to babble
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | blaterātūrus | blaterātūra | blaterātūrum | blaterātūrī | blaterātūrae | blaterātūra | |
| genitive | blaterātūrī | blaterātūrae | blaterātūrī | blaterātūrōrum | blaterātūrārum | blaterātūrōrum | |
| dative | blaterātūrō | blaterātūrō | blaterātūrīs | ||||
| accusative | blaterātūrum | blaterātūram | blaterātūrum | blaterātūrōs | blaterātūrās | blaterātūra | |
| ablative | blaterātūrō | blaterātūrā | blaterātūrō | blaterātūrīs | |||
| vocative | blaterātūre | blaterātūra | blaterātūrum | blaterātūrī | blaterātūrae | blaterātūra | |