Definify.com
Definition 2024
blateratus
blateratus
Latin
Participle
blaterātus m (feminine blaterāta, neuter blaterātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | blaterātus | blaterāta | blaterātum | blaterātī | blaterātae | blaterāta | |
| genitive | blaterātī | blaterātae | blaterātī | blaterātōrum | blaterātārum | blaterātōrum | |
| dative | blaterātō | blaterātō | blaterātīs | ||||
| accusative | blaterātum | blaterātam | blaterātum | blaterātōs | blaterātās | blaterāta | |
| ablative | blaterātō | blaterātā | blaterātō | blaterātīs | |||
| vocative | blaterāte | blaterāta | blaterātum | blaterātī | blaterātae | blaterāta | |
References
- blateratus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press