Definify.com

Definition 2024

bracatus

bracatus

Latin

Adjective

brācātus m ‎(feminine brācāta, neuter brācātum); first/second declension

wearing trousers or breeches
(hence) foreign, barbarian

Inflection

First/second declension.

Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Number	Singular				Plural
nominative	brācātus	brācāta	brācātum		brācātī	brācātae	brācāta
genitive	brācātī	brācātae	brācātī		brācātōrum	brācātārum	brācātōrum
dative	brācātō	brācātae	brācātō		brācātīs
accusative	brācātum	brācātam	brācātum		brācātōs	brācātās	brācāta
ablative	brācātō	brācātā	brācātō		brācātīs
vocative	brācāte	brācāta	brācātum		brācātī	brācātae	brācāta

Descendants

Italian: bracato
Portuguese: bragado, bracato

References

bracatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
bracatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
BRACATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
Félix Gaffiot (1934), “bracatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.