Definify.com
Definition 2025
bracatus
bracatus
Latin
Adjective
brācātus m (feminine brācāta, neuter brācātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | brācātus | brācāta | brācātum | brācātī | brācātae | brācāta | |
| genitive | brācātī | brācātae | brācātī | brācātōrum | brācātārum | brācātōrum | |
| dative | brācātō | brācātō | brācātīs | ||||
| accusative | brācātum | brācātam | brācātum | brācātōs | brācātās | brācāta | |
| ablative | brācātō | brācātā | brācātō | brācātīs | |||
| vocative | brācāte | brācāta | brācātum | brācātī | brācātae | brācāta | |
Descendants
References
- bracatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- bracatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- BRACATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “bracatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.