Definify.com
Definition 2024
bubulinus
bubulinus
Latin
Adjective
būbulīnus m (feminine būbulīna, neuter būbulīnum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | būbulīnus | būbulīna | būbulīnum | būbulīnī | būbulīnae | būbulīna | |
genitive | būbulīnī | būbulīnae | būbulīnī | būbulīnōrum | būbulīnārum | būbulīnōrum | |
dative | būbulīnō | būbulīnō | būbulīnīs | ||||
accusative | būbulīnum | būbulīnam | būbulīnum | būbulīnōs | būbulīnās | būbulīna | |
ablative | būbulīnō | būbulīnā | būbulīnō | būbulīnīs | |||
vocative | būbulīne | būbulīna | būbulīnum | būbulīnī | būbulīnae | būbulīna |
Synonyms
Related terms
References
- bubulinus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “bubulinus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.