Definify.com
Definition 2024
bulliturus
bulliturus
Latin
Participle
bullitūrus m (feminine bullitūra, neuter bullitūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | bullitūrus | bullitūra | bullitūrum | bullitūrī | bullitūrae | bullitūra | |
| genitive | bullitūrī | bullitūrae | bullitūrī | bullitūrōrum | bullitūrārum | bullitūrōrum | |
| dative | bullitūrō | bullitūrō | bullitūrīs | ||||
| accusative | bullitūrum | bullitūram | bullitūrum | bullitūrōs | bullitūrās | bullitūra | |
| ablative | bullitūrō | bullitūrā | bullitūrō | bullitūrīs | |||
| vocative | bullitūre | bullitūra | bullitūrum | bullitūrī | bullitūrae | bullitūra | |