Definify.com
Definition 2024
cachinnaturus
cachinnaturus
Latin
Participle
cachinnātūrus m (feminine cachinnātūra, neuter cachinnātūrum); first/second declension
- about to cachinnate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cachinnātūrus | cachinnātūra | cachinnātūrum | cachinnātūrī | cachinnātūrae | cachinnātūra | |
| genitive | cachinnātūrī | cachinnātūrae | cachinnātūrī | cachinnātūrōrum | cachinnātūrārum | cachinnātūrōrum | |
| dative | cachinnātūrō | cachinnātūrō | cachinnātūrīs | ||||
| accusative | cachinnātūrum | cachinnātūram | cachinnātūrum | cachinnātūrōs | cachinnātūrās | cachinnātūra | |
| ablative | cachinnātūrō | cachinnātūrā | cachinnātūrō | cachinnātūrīs | |||
| vocative | cachinnātūre | cachinnātūra | cachinnātūrum | cachinnātūrī | cachinnātūrae | cachinnātūra | |