Definify.com
Definition 2024
cacuminatus
cacuminatus
Latin
Participle
cacūminātus m (feminine cacūmināta, neuter cacūminātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cacūminātus | cacūmināta | cacūminātum | cacūminātī | cacūminātae | cacūmināta | |
| genitive | cacūminātī | cacūminātae | cacūminātī | cacūminātōrum | cacūminātārum | cacūminātōrum | |
| dative | cacūminātō | cacūminātō | cacūminātīs | ||||
| accusative | cacūminātum | cacūminātam | cacūminātum | cacūminātōs | cacūminātās | cacūmināta | |
| ablative | cacūminātō | cacūminātā | cacūminātō | cacūminātīs | |||
| vocative | cacūmināte | cacūmināta | cacūminātum | cacūminātī | cacūminātae | cacūmināta | |