Definify.com
Definition 2024
caecaturus
caecaturus
Latin
Participle
caecātūrus m (feminine caecātūra, neuter caecātūrum); first/second declension
- about to blind
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | caecātūrus | caecātūra | caecātūrum | caecātūrī | caecātūrae | caecātūra | |
| genitive | caecātūrī | caecātūrae | caecātūrī | caecātūrōrum | caecātūrārum | caecātūrōrum | |
| dative | caecātūrō | caecātūrō | caecātūrīs | ||||
| accusative | caecātūrum | caecātūram | caecātūrum | caecātūrōs | caecātūrās | caecātūra | |
| ablative | caecātūrō | caecātūrā | caecātūrō | caecātūrīs | |||
| vocative | caecātūre | caecātūra | caecātūrum | caecātūrī | caecātūrae | caecātūra | |