Definify.com
Definition 2024
calumniaturus
calumniaturus
Latin
Participle
calumniātūrus m (feminine calumniātūra, neuter calumniātūrum); first/second declension
- about to calumniate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | calumniātūrus | calumniātūra | calumniātūrum | calumniātūrī | calumniātūrae | calumniātūra | |
| genitive | calumniātūrī | calumniātūrae | calumniātūrī | calumniātūrōrum | calumniātūrārum | calumniātūrōrum | |
| dative | calumniātūrō | calumniātūrō | calumniātūrīs | ||||
| accusative | calumniātūrum | calumniātūram | calumniātūrum | calumniātūrōs | calumniātūrās | calumniātūra | |
| ablative | calumniātūrō | calumniātūrā | calumniātūrō | calumniātūrīs | |||
| vocative | calumniātūre | calumniātūra | calumniātūrum | calumniātūrī | calumniātūrae | calumniātūra | |