Definify.com
Definition 2024
cancellaturus
cancellaturus
Latin
Participle
cancellātūrus m (feminine cancellātūra, neuter cancellātūrum); first/second declension
- about to lattice
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | cancellātūrus | cancellātūra | cancellātūrum | cancellātūrī | cancellātūrae | cancellātūra | |
genitive | cancellātūrī | cancellātūrae | cancellātūrī | cancellātūrōrum | cancellātūrārum | cancellātūrōrum | |
dative | cancellātūrō | cancellātūrō | cancellātūrīs | ||||
accusative | cancellātūrum | cancellātūram | cancellātūrum | cancellātūrōs | cancellātūrās | cancellātūra | |
ablative | cancellātūrō | cancellātūrā | cancellātūrō | cancellātūrīs | |||
vocative | cancellātūre | cancellātūra | cancellātūrum | cancellātūrī | cancellātūrae | cancellātūra |