Definify.com
Definition 2024
cantitaturus
cantitaturus
Latin
Participle
cantitātūrus m (feminine cantitātūra, neuter cantitātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cantitātūrus | cantitātūra | cantitātūrum | cantitātūrī | cantitātūrae | cantitātūra | |
| genitive | cantitātūrī | cantitātūrae | cantitātūrī | cantitātūrōrum | cantitātūrārum | cantitātūrōrum | |
| dative | cantitātūrō | cantitātūrō | cantitātūrīs | ||||
| accusative | cantitātūrum | cantitātūram | cantitātūrum | cantitātūrōs | cantitātūrās | cantitātūra | |
| ablative | cantitātūrō | cantitātūrā | cantitātūrō | cantitātūrīs | |||
| vocative | cantitātūre | cantitātūra | cantitātūrum | cantitātūrī | cantitātūrae | cantitātūra | |