Definify.com
Definition 2024
captivaturus
captivaturus
Latin
Participle
captīvātūrus m (feminine captīvātūra, neuter captīvātūrum); first/second declension
- about to capture
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | captīvātūrus | captīvātūra | captīvātūrum | captīvātūrī | captīvātūrae | captīvātūra | |
| genitive | captīvātūrī | captīvātūrae | captīvātūrī | captīvātūrōrum | captīvātūrārum | captīvātūrōrum | |
| dative | captīvātūrō | captīvātūrō | captīvātūrīs | ||||
| accusative | captīvātūrum | captīvātūram | captīvātūrum | captīvātūrōs | captīvātūrās | captīvātūra | |
| ablative | captīvātūrō | captīvātūrā | captīvātūrō | captīvātūrīs | |||
| vocative | captīvātūre | captīvātūra | captīvātūrum | captīvātūrī | captīvātūrae | captīvātūra | |