Definify.com
Definition 2024
castraturus
castraturus
Latin
Participle
castrātūrus m (feminine castrātūra, neuter castrātūrum); first/second declension
- about to prune
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | castrātūrus | castrātūra | castrātūrum | castrātūrī | castrātūrae | castrātūra | |
| genitive | castrātūrī | castrātūrae | castrātūrī | castrātūrōrum | castrātūrārum | castrātūrōrum | |
| dative | castrātūrō | castrātūrō | castrātūrīs | ||||
| accusative | castrātūrum | castrātūram | castrātūrum | castrātūrōs | castrātūrās | castrātūra | |
| ablative | castrātūrō | castrātūrā | castrātūrō | castrātūrīs | |||
| vocative | castrātūre | castrātūra | castrātūrum | castrātūrī | castrātūrae | castrātūra | |