Definify.com
Definition 2024
catenaturus
catenaturus
Latin
Participle
catēnātūrus m (feminine catēnātūra, neuter catēnātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | catēnātūrus | catēnātūra | catēnātūrum | catēnātūrī | catēnātūrae | catēnātūra | |
| genitive | catēnātūrī | catēnātūrae | catēnātūrī | catēnātūrōrum | catēnātūrārum | catēnātūrōrum | |
| dative | catēnātūrō | catēnātūrō | catēnātūrīs | ||||
| accusative | catēnātūrum | catēnātūram | catēnātūrum | catēnātūrōs | catēnātūrās | catēnātūra | |
| ablative | catēnātūrō | catēnātūrā | catēnātūrō | catēnātūrīs | |||
| vocative | catēnātūre | catēnātūra | catēnātūrum | catēnātūrī | catēnātūrae | catēnātūra | |