Definify.com
Definition 2024
celaturus
celaturus
Latin
Participle
cēlātūrus m (feminine cēlātūra, neuter cēlātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cēlātūrus | cēlātūra | cēlātūrum | cēlātūrī | cēlātūrae | cēlātūra | |
| genitive | cēlātūrī | cēlātūrae | cēlātūrī | cēlātūrōrum | cēlātūrārum | cēlātūrōrum | |
| dative | cēlātūrō | cēlātūrō | cēlātūrīs | ||||
| accusative | cēlātūrum | cēlātūram | cēlātūrum | cēlātūrōs | cēlātūrās | cēlātūra | |
| ablative | cēlātūrō | cēlātūrā | cēlātūrō | cēlātūrīs | |||
| vocative | cēlātūre | cēlātūra | cēlātūrum | cēlātūrī | cēlātūrae | cēlātūra | |