Definify.com
Definition 2024
celebraturus
celebraturus
Latin
Participle
celebrātūrus m (feminine celebrātūra, neuter celebrātūrum); first/second declension
- about to frequent
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | celebrātūrus | celebrātūra | celebrātūrum | celebrātūrī | celebrātūrae | celebrātūra | |
| genitive | celebrātūrī | celebrātūrae | celebrātūrī | celebrātūrōrum | celebrātūrārum | celebrātūrōrum | |
| dative | celebrātūrō | celebrātūrō | celebrātūrīs | ||||
| accusative | celebrātūrum | celebrātūram | celebrātūrum | celebrātūrōs | celebrātūrās | celebrātūra | |
| ablative | celebrātūrō | celebrātūrā | celebrātūrō | celebrātūrīs | |||
| vocative | celebrātūre | celebrātūra | celebrātūrum | celebrātūrī | celebrātūrae | celebrātūra | |