Definify.com
Definition 2024
cenaturus
cenaturus
Latin
Participle
cēnātūrus m (feminine cēnātūra, neuter cēnātūrum); first/second declension
- About to eat (dinner)
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cēnātūrus | cēnātūra | cēnātūrum | cēnātūrī | cēnātūrae | cēnātūra | |
| genitive | cēnātūrī | cēnātūrae | cēnātūrī | cēnātūrōrum | cēnātūrārum | cēnātūrōrum | |
| dative | cēnātūrō | cēnātūrō | cēnātūrīs | ||||
| accusative | cēnātūrum | cēnātūram | cēnātūrum | cēnātūrōs | cēnātūrās | cēnātūra | |
| ablative | cēnātūrō | cēnātūrā | cēnātūrō | cēnātūrīs | |||
| vocative | cēnātūre | cēnātūra | cēnātūrum | cēnātūrī | cēnātūrae | cēnātūra | |