Definify.com
Definition 2024
cenatus
cenatus
Latin
Participle
cēnātus m (feminine cēnāta, neuter cēnātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cēnātus | cēnāta | cēnātum | cēnātī | cēnātae | cēnāta | |
| genitive | cēnātī | cēnātae | cēnātī | cēnātōrum | cēnātārum | cēnātōrum | |
| dative | cēnātō | cēnātō | cēnātīs | ||||
| accusative | cēnātum | cēnātam | cēnātum | cēnātōs | cēnātās | cēnāta | |
| ablative | cēnātō | cēnātā | cēnātō | cēnātīs | |||
| vocative | cēnāte | cēnāta | cēnātum | cēnātī | cēnātae | cēnāta | |
References
- cenatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- cenatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “cenatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.