Definify.com
Definition 2024
centuriaturus
centuriaturus
Latin
Participle
centuriātūrus m (feminine centuriātūra, neuter centuriātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | centuriātūrus | centuriātūra | centuriātūrum | centuriātūrī | centuriātūrae | centuriātūra | |
| genitive | centuriātūrī | centuriātūrae | centuriātūrī | centuriātūrōrum | centuriātūrārum | centuriātūrōrum | |
| dative | centuriātūrō | centuriātūrō | centuriātūrīs | ||||
| accusative | centuriātūrum | centuriātūram | centuriātūrum | centuriātūrōs | centuriātūrās | centuriātūra | |
| ablative | centuriātūrō | centuriātūrā | centuriātūrō | centuriātūrīs | |||
| vocative | centuriātūre | centuriātūra | centuriātūrum | centuriātūrī | centuriātūrae | centuriātūra | |