Definify.com
Definition 2024
circitaturus
circitaturus
Latin
Participle
circitātūrus m (feminine circitātūra, neuter circitātūrum); first/second declension
- about to frequent
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | circitātūrus | circitātūra | circitātūrum | circitātūrī | circitātūrae | circitātūra | |
| genitive | circitātūrī | circitātūrae | circitātūrī | circitātūrōrum | circitātūrārum | circitātūrōrum | |
| dative | circitātūrō | circitātūrō | circitātūrīs | ||||
| accusative | circitātūrum | circitātūram | circitātūrum | circitātūrōs | circitātūrās | circitātūra | |
| ablative | circitātūrō | circitātūrā | circitātūrō | circitātūrīs | |||
| vocative | circitātūre | circitātūra | circitātūrum | circitātūrī | circitātūrae | circitātūra | |