Definify.com
Definition 2024
circulaturus
circulaturus
Latin
Participle
circulātūrus m (feminine circulātūra, neuter circulātūrum); first/second declension
- about to round
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | circulātūrus | circulātūra | circulātūrum | circulātūrī | circulātūrae | circulātūra | |
| genitive | circulātūrī | circulātūrae | circulātūrī | circulātūrōrum | circulātūrārum | circulātūrōrum | |
| dative | circulātūrō | circulātūrō | circulātūrīs | ||||
| accusative | circulātūrum | circulātūram | circulātūrum | circulātūrōs | circulātūrās | circulātūra | |
| ablative | circulātūrō | circulātūrā | circulātūrō | circulātūrīs | |||
| vocative | circulātūre | circulātūra | circulātūrum | circulātūrī | circulātūrae | circulātūra | |