Definify.com
Definition 2024
circumcumulaturus
circumcumulaturus
Latin
Participle
circumcumulātūrus m (feminine circumcumulātūra, neuter circumcumulātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | circumcumulātūrus | circumcumulātūra | circumcumulātūrum | circumcumulātūrī | circumcumulātūrae | circumcumulātūra | |
| genitive | circumcumulātūrī | circumcumulātūrae | circumcumulātūrī | circumcumulātūrōrum | circumcumulātūrārum | circumcumulātūrōrum | |
| dative | circumcumulātūrō | circumcumulātūrō | circumcumulātūrīs | ||||
| accusative | circumcumulātūrum | circumcumulātūram | circumcumulātūrum | circumcumulātūrōs | circumcumulātūrās | circumcumulātūra | |
| ablative | circumcumulātūrō | circumcumulātūrā | circumcumulātūrō | circumcumulātūrīs | |||
| vocative | circumcumulātūre | circumcumulātūra | circumcumulātūrum | circumcumulātūrī | circumcumulātūrae | circumcumulātūra | |