Definify.com
Definition 2024
circumlaturus
circumlaturus
Latin
Participle
circumlātūrus m (feminine circumlātūra, neuter circumlātūrum); first/second declension
- about to circulate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | circumlātūrus | circumlātūra | circumlātūrum | circumlātūrī | circumlātūrae | circumlātūra | |
| genitive | circumlātūrī | circumlātūrae | circumlātūrī | circumlātūrōrum | circumlātūrārum | circumlātūrōrum | |
| dative | circumlātūrō | circumlātūrō | circumlātūrīs | ||||
| accusative | circumlātūrum | circumlātūram | circumlātūrum | circumlātūrōs | circumlātūrās | circumlātūra | |
| ablative | circumlātūrō | circumlātūrā | circumlātūrō | circumlātūrīs | |||
| vocative | circumlātūre | circumlātūra | circumlātūrum | circumlātūrī | circumlātūrae | circumlātūra | |