Definify.com
Definition 2024
clamaturus
clamaturus
Latin
Participle
clāmātūrus m (feminine clāmātūra, neuter clāmātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | clāmātūrus | clāmātūra | clāmātūrum | clāmātūrī | clāmātūrae | clāmātūra | |
| genitive | clāmātūrī | clāmātūrae | clāmātūrī | clāmātūrōrum | clāmātūrārum | clāmātūrōrum | |
| dative | clāmātūrō | clāmātūrō | clāmātūrīs | ||||
| accusative | clāmātūrum | clāmātūram | clāmātūrum | clāmātūrōs | clāmātūrās | clāmātūra | |
| ablative | clāmātūrō | clāmātūrā | clāmātūrō | clāmātūrīs | |||
| vocative | clāmātūre | clāmātūra | clāmātūrum | clāmātūrī | clāmātūrae | clāmātūra | |