Definify.com
Definition 2024
clamitaturus
clamitaturus
Latin
Participle
clāmitātūrus m (feminine clāmitātūra, neuter clāmitātūrum); first/second declension
- about to yell
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | clāmitātūrus | clāmitātūra | clāmitātūrum | clāmitātūrī | clāmitātūrae | clāmitātūra | |
| genitive | clāmitātūrī | clāmitātūrae | clāmitātūrī | clāmitātūrōrum | clāmitātūrārum | clāmitātūrōrum | |
| dative | clāmitātūrō | clāmitātūrō | clāmitātūrīs | ||||
| accusative | clāmitātūrum | clāmitātūram | clāmitātūrum | clāmitātūrōs | clāmitātūrās | clāmitātūra | |
| ablative | clāmitātūrō | clāmitātūrā | clāmitātūrō | clāmitātūrīs | |||
| vocative | clāmitātūre | clāmitātūra | clāmitātūrum | clāmitātūrī | clāmitātūrae | clāmitātūra | |