Definify.com
Definition 2024
clamitatus
clamitatus
Latin
Participle
clāmitātus m (feminine clāmitāta, neuter clāmitātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | clāmitātus | clāmitāta | clāmitātum | clāmitātī | clāmitātae | clāmitāta | |
| genitive | clāmitātī | clāmitātae | clāmitātī | clāmitātōrum | clāmitātārum | clāmitātōrum | |
| dative | clāmitātō | clāmitātō | clāmitātīs | ||||
| accusative | clāmitātum | clāmitātam | clāmitātum | clāmitātōs | clāmitātās | clāmitāta | |
| ablative | clāmitātō | clāmitātā | clāmitātō | clāmitātīs | |||
| vocative | clāmitāte | clāmitāta | clāmitātum | clāmitātī | clāmitātae | clāmitāta | |