Definify.com
Definition 2024
clavatus
clavatus
Latin
Adjective
clāvātus m (feminine clāvāta, neuter clāvātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | clāvātus | clāvāta | clāvātum | clāvātī | clāvātae | clāvāta | |
| genitive | clāvātī | clāvātae | clāvātī | clāvātōrum | clāvātārum | clāvātōrum | |
| dative | clāvātō | clāvātō | clāvātīs | ||||
| accusative | clāvātum | clāvātam | clāvātum | clāvātōs | clāvātās | clāvāta | |
| ablative | clāvātō | clāvātā | clāvātō | clāvātīs | |||
| vocative | clāvāte | clāvāta | clāvātum | clāvātī | clāvātae | clāvāta | |
Related terms
References
- clavatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- CLAVATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “clavatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.