Definify.com
Definition 2024
coacervaturus
coacervaturus
Latin
Participle
coacervātūrus m (feminine coacervātūra, neuter coacervātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | coacervātūrus | coacervātūra | coacervātūrum | coacervātūrī | coacervātūrae | coacervātūra | |
| genitive | coacervātūrī | coacervātūrae | coacervātūrī | coacervātūrōrum | coacervātūrārum | coacervātūrōrum | |
| dative | coacervātūrō | coacervātūrō | coacervātūrīs | ||||
| accusative | coacervātūrum | coacervātūram | coacervātūrum | coacervātūrōs | coacervātūrās | coacervātūra | |
| ablative | coacervātūrō | coacervātūrā | coacervātūrō | coacervātūrīs | |||
| vocative | coacervātūre | coacervātūra | coacervātūrum | coacervātūrī | coacervātūrae | coacervātūra | |