Definify.com
Definition 2024
coadunaturus
coadunaturus
Latin
Participle
coadūnātūrus m (feminine coadūnātūra, neuter coadūnātūrum); first/second declension
- about to unite
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | coadūnātūrus | coadūnātūra | coadūnātūrum | coadūnātūrī | coadūnātūrae | coadūnātūra | |
| genitive | coadūnātūrī | coadūnātūrae | coadūnātūrī | coadūnātūrōrum | coadūnātūrārum | coadūnātūrōrum | |
| dative | coadūnātūrō | coadūnātūrō | coadūnātūrīs | ||||
| accusative | coadūnātūrum | coadūnātūram | coadūnātūrum | coadūnātūrōs | coadūnātūrās | coadūnātūra | |
| ablative | coadūnātūrō | coadūnātūrā | coadūnātūrō | coadūnātūrīs | |||
| vocative | coadūnātūre | coadūnātūra | coadūnātūrum | coadūnātūrī | coadūnātūrae | coadūnātūra | |