Definify.com
Definition 2024
coadunatus
coadunatus
Latin
Participle
coadūnātus m (feminine coadūnāta, neuter coadūnātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | coadūnātus | coadūnāta | coadūnātum | coadūnātī | coadūnātae | coadūnāta | |
| genitive | coadūnātī | coadūnātae | coadūnātī | coadūnātōrum | coadūnātārum | coadūnātōrum | |
| dative | coadūnātō | coadūnātō | coadūnātīs | ||||
| accusative | coadūnātum | coadūnātam | coadūnātum | coadūnātōs | coadūnātās | coadūnāta | |
| ablative | coadūnātō | coadūnātā | coadūnātō | coadūnātīs | |||
| vocative | coadūnāte | coadūnāta | coadūnātum | coadūnātī | coadūnātae | coadūnāta | |