Definify.com
Definition 2024
coambulaturus
coambulaturus
Latin
Participle
coambulātūrus m (feminine coambulātūra, neuter coambulātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | coambulātūrus | coambulātūra | coambulātūrum | coambulātūrī | coambulātūrae | coambulātūra | |
| genitive | coambulātūrī | coambulātūrae | coambulātūrī | coambulātūrōrum | coambulātūrārum | coambulātūrōrum | |
| dative | coambulātūrō | coambulātūrō | coambulātūrīs | ||||
| accusative | coambulātūrum | coambulātūram | coambulātūrum | coambulātūrōs | coambulātūrās | coambulātūra | |
| ablative | coambulātūrō | coambulātūrā | coambulātūrō | coambulātūrīs | |||
| vocative | coambulātūre | coambulātūra | coambulātūrum | coambulātūrī | coambulātūrae | coambulātūra | |