Definify.com
Definition 2025
coarguturus
coarguturus
Latin
Participle
coargūtūrus m (feminine coargūtūra, neuter coargūtūrum); first/second declension
- about to refut
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | coargūtūrus | coargūtūra | coargūtūrum | coargūtūrī | coargūtūrae | coargūtūra | |
| genitive | coargūtūrī | coargūtūrae | coargūtūrī | coargūtūrōrum | coargūtūrārum | coargūtūrōrum | |
| dative | coargūtūrō | coargūtūrō | coargūtūrīs | ||||
| accusative | coargūtūrum | coargūtūram | coargūtūrum | coargūtūrōs | coargūtūrās | coargūtūra | |
| ablative | coargūtūrō | coargūtūrā | coargūtūrō | coargūtūrīs | |||
| vocative | coargūtūre | coargūtūra | coargūtūrum | coargūtūrī | coargūtūrae | coargūtūra | |