Definify.com
Definition 2024
coartatus
coartatus
Latin
Participle
coartātus m (feminine coartāta, neuter coartātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | coartātus | coartāta | coartātum | coartātī | coartātae | coartāta | |
genitive | coartātī | coartātae | coartātī | coartātōrum | coartātārum | coartātōrum | |
dative | coartātō | coartātō | coartātīs | ||||
accusative | coartātum | coartātam | coartātum | coartātōs | coartātās | coartāta | |
ablative | coartātō | coartātā | coartātō | coartātīs | |||
vocative | coartāte | coartāta | coartātum | coartātī | coartātae | coartāta |