Definify.com
Definition 2025
cognominaturus
cognominaturus
Latin
Participle
cognōminātūrus m (feminine cognōminātūra, neuter cognōminātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cognōminātūrus | cognōminātūra | cognōminātūrum | cognōminātūrī | cognōminātūrae | cognōminātūra | |
| genitive | cognōminātūrī | cognōminātūrae | cognōminātūrī | cognōminātūrōrum | cognōminātūrārum | cognōminātūrōrum | |
| dative | cognōminātūrō | cognōminātūrō | cognōminātūrīs | ||||
| accusative | cognōminātūrum | cognōminātūram | cognōminātūrum | cognōminātūrōs | cognōminātūrās | cognōminātūra | |
| ablative | cognōminātūrō | cognōminātūrā | cognōminātūrō | cognōminātūrīs | |||
| vocative | cognōminātūre | cognōminātūra | cognōminātūrum | cognōminātūrī | cognōminātūrae | cognōminātūra | |