Definify.com
Definition 2024
cognominatus
cognominatus
Latin
Participle
cognōminātus m (feminine cognōmināta, neuter cognōminātum); first/second declension
- named (with a surname)
- synonymic, synonymical, synonymous
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cognōminātus | cognōmināta | cognōminātum | cognōminātī | cognōminātae | cognōmināta | |
| genitive | cognōminātī | cognōminātae | cognōminātī | cognōminātōrum | cognōminātārum | cognōminātōrum | |
| dative | cognōminātō | cognōminātō | cognōminātīs | ||||
| accusative | cognōminātum | cognōminātam | cognōminātum | cognōminātōs | cognōminātās | cognōmināta | |
| ablative | cognōminātō | cognōminātā | cognōminātō | cognōminātīs | |||
| vocative | cognōmināte | cognōmināta | cognōminātum | cognōminātī | cognōminātae | cognōmināta | |
References
- cognominatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers