Definify.com
Definition 2024
cohabitaturus
cohabitaturus
Latin
Participle
cohabitātūrus m (feminine cohabitātūra, neuter cohabitātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cohabitātūrus | cohabitātūra | cohabitātūrum | cohabitātūrī | cohabitātūrae | cohabitātūra | |
| genitive | cohabitātūrī | cohabitātūrae | cohabitātūrī | cohabitātūrōrum | cohabitātūrārum | cohabitātūrōrum | |
| dative | cohabitātūrō | cohabitātūrō | cohabitātūrīs | ||||
| accusative | cohabitātūrum | cohabitātūram | cohabitātūrum | cohabitātūrōs | cohabitātūrās | cohabitātūra | |
| ablative | cohabitātūrō | cohabitātūrā | cohabitātūrō | cohabitātūrīs | |||
| vocative | cohabitātūre | cohabitātūra | cohabitātūrum | cohabitātūrī | cohabitātūrae | cohabitātūra | |