Definify.com
Definition 2024
cohortaturus
cohortaturus
Latin
Participle
cohortātūrus m (feminine cohortātūra, neuter cohortātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cohortātūrus | cohortātūra | cohortātūrum | cohortātūrī | cohortātūrae | cohortātūra | |
| genitive | cohortātūrī | cohortātūrae | cohortātūrī | cohortātūrōrum | cohortātūrārum | cohortātūrōrum | |
| dative | cohortātūrō | cohortātūrō | cohortātūrīs | ||||
| accusative | cohortātūrum | cohortātūram | cohortātūrum | cohortātūrōs | cohortātūrās | cohortātūra | |
| ablative | cohortātūrō | cohortātūrā | cohortātūrō | cohortātūrīs | |||
| vocative | cohortātūre | cohortātūra | cohortātūrum | cohortātūrī | cohortātūrae | cohortātūra | |